Aleksandrs Jemeļjanovs (A.J.): Labdien, Andri! Mūsu klubā "Hotulanus" mēs bieži diskutējam par izaugsmi un ekspansiju, taču šodien vēlos parunāt par biznesa "ēnas pusi" — par negodprātību, tiesvedībām un aktīvu aizsardzību. Jūsu praksē jūs bieži saskaraties ar to, ka uzņēmēji izvēlas neefektīvus aizsardzības instrumentus. Vai pat neizvēlas tos vispār. Pastāstiet, kādos gadījumos uzņēmējam būtu jāizmanto civiltiesiskais ceļš un kad ir laiks vērsties Valsts policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu? Kur ir šī robeža cīņā ar negodprātīgiem partneriem?
Andris Bērziņš (A.B.): Sveicināti, Aleksandr! Šis ir fundamentāls jautājums. Latvijā un arī kopumā ES robeža starp civiltiesisku strīdu un kriminālnoziegumu bieži vien ir izplūdusi.
Komerclikums un Civillikums ir mūsu pamata likumi, kad runa ir par strīdiem saistībā ar termiņu kavējumiem, nekvalitatīvu preci, domstarpībām līguma piemērošanā. Šeit mēs lielākoties pieprasām saistību izpildi vai zaudējumu piedziņu.
Tomēr, ja saskatām krāpšanas (fraud) pazīmes — piemēram, ja partneris jau sākotnēji nav plānojis maksāt, sniedzis nepastāvošas vai pat viltotas garantijas vai nobēdzinājis aktīvus ar mērķi izvairīties no saistību izpildes — mēs pārejam Krimināllikuma plaknē.
Eiropas praksē, īpaši valstīs ar anglosakšu ietekmi, bet tagad arī kontinentālajā Eiropā, arvien biežāk tiek piemērots "Criminal Compliance" princips. Ja kontrahenta darbības atbilst pazīmēm par apzinātu novešanu līdz maksātnespējai vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (saskaņā ar ES 5. un 6. AML direktīvām), kriminālprocess kļūst par spēcīgu sviru. Tas ļauj izmantot valsts (Valsts policijas) resursus aktīvu meklēšanai, ko civilprocesā izdarīt ir daudz sarežģītāk un dārgāk.
A.J.: Pirms mesties cīņā, ir jāizvēlas ierocis. Kādus priekšdarbus jūs kā advokāts veicat, lai izlemtu, pa kuru ceļu vest klientu?
A.B.: galvenais jāsaprot, ka šādu izvēli nevar diktēt emocijas, bet gan objektīva faktu analīze un aprēķins. Nereti klients prasa “visu arestēt”, “vērsties presē” utml. Tomēr nereti svarīgi ir, pirms šādām aktivitātēm paspēt vērsties pret tiem aktīviem, kas vēl ir palikuši. Tādēļ mēs veicam padziļinātu situācijas Legal & Financial Due Diligence, kas ietver trīs posmus:
- "Tukšo čaulu" audits: Mēs pārbaudām, vai atbildētājam ir manta. Ja uzņēmums ir "tukša čaula", uzvara civilā kārtā sniegs jums tikai, tā teikt, dokumentu - spriedumu, bet ne reālu naudu.
- Subjektīvās puses analīze: Vai tā bija biznesa neveiksme vai nodoms? Mēs pētām saraksti, dokumentu metadatus, kontrahenta citu darījumu vēsturi. Eiropā aktīvi tiek izmantota koncepcija "Piercing the corporate veil" (korporatīvā plīvura pacelšana), un mums jāsaprot, vai varēsim noteikt (atrast) un vēlāk piekļūt kontrahenta patiesā labuma guvēja aktīviem.
- Izmaksu salīdzinājums: Kriminālprocess Latvijā var ilgt gadiem, taču tas ir "bezmaksas" no valsts nodevu maksājumu viedokļa. Civilprasība paredz valsts nodevas samaksu, kas lielu prasījuma summu gadījumā attiecīgi ir ievērojama apmēra, taču sniedz arī lielāku kontroli pār procesu (piemēram, iespēju nodrošināt prasību — kustamas mantas un skaidras naudas apķīlāšanu — dažu dienu laikā).
A.J.: Jūs pieminējāt "korporatīvo plīvuru". Tas mūs ved pie citas ļoti sāpīgas tēmas: "ēnu direktori” (nominālie direktori). Bieži vien darījumā mēs komunicējam ar harizmātisku (faktisko) uzņēmuma vadītāju, bet dokumentus paraksta šāds te nominālais direktors, kuram nekas nepieder. Kā Latvijā un ES saukt pie atbildības reālo lēmumu pieņēmēju, kā lai vēršamies pret faktisko atbildētāju?
A.B.: Šī ir klasiska "nomināļu" problēma. Latvijas Komerclikumā (169. pants) ir nostiprināta valdes locekļu atbildība, taču pēdējo gadu tiesu prakse, balstoties uz Eiropas direktīvām un Eiropas Savienības Tiesas precedentiem, arvien biežāk pievēršas "ēnu direktora" (shadow director) jēdzienam.
Lai nodrošinātu iespēju prasījumu vērst pret faktisko atbildētāju, mēs izmantojam šādus mehānismus:
- Kontroles pierādīšana: Mēs vācam liecības, ka tieši konkrētā persona deva norādījumus, veda sarunas un pieņēma stratēģiskus lēmumus. E-pasti, sapulču ieraksti, darbinieku liecības — tas viss var kalpot par pamatu prasībai.
- Subsidiarā atbildība maksātnespējas procesā: Ja uzņēmums ir novests līdz maksātnespējai, šādu atbildību var prasīt uzlikt personai, kura faktiski vadīja uzņēmumu.
Eiropā tas ir standarts. Piemēram, Vācijā vai Francijā tiesas izturas ļoti stingri pret dirigeant de fait (faktisko vadītāju). Mūsu uzdevums ir parādīt tiesai reālo personu, kura pieņēma lēmumus un izmantojot likuma iespējas, saukt šo personu pie atbildības.
A.J.: Labākā cīņa ir tā, kas nav notikusi. Pēc kādām pazīmēm uzņēmējs jau sarunu posmā var saprast, ka viņa priekšā nav partneris, bet gan krāpnieks ar negodprātīgiem nodomiem?
A.B.: ES tiesībās pastāv jēdziens "red flags" (sarkanie karodziņi). Šeit ir galvenās pazīmes, kurām būtu jāvieš aizdomas:
🚩 TOP 5 pazīmes, kas liecina par sākotnēji negodprātīgu darījumu
- Nepamatota steiga: Partneris pieprasa parakstīt līgumu "vakar" un ir gatavs maksāt virs tirgus cenas, lai tikai jūs izlaistu dokumentu pārbaudes posmu.
- Sarežģītas ķēdes bez ekonomiskas loģikas: Ofšora kompāniju vai starpniekuzņēmumu izmantošana jurisdikcijās, kurām nav saistības ar darījuma priekšmetu (piemēram, Latvijas koksnes piegāde caur Seišelu salās reģistrētu uzņēmumu ar sekojošu apmaksu AAE jurisdikcijā reģistrētā kontā).
- "Substances" trūkums: Uzņēmumam nav biroja, darbinieku, vēstures internetā, tā apgrozījums iepriekšējā gadā ir nulle, tajā pašā laikā darījuma summa ir būtiska.
- netipiski nosacījumi: Atteikšanās no standarta nodrošinājuma mehānismiem (piemēram, bankas garantija) par labu "personīgiem apliecinājumiem" vai vekseļu izmantošanas.
- Izvairīšanās no caurspīdīguma: Ja potenciālais partneris atsakās sniegt informāciju par patiesā labuma guvējiem (UBO) vai mēģina slēpties aiz sarežģītas nominālo direktoru struktūras. Eiropas direktīvas tagad prasa pilnīgu UBO atklāšanu, un atteikšanās to darīt ir tiešs signāls par risku.
A.J.: Kādu galveno padomu jūs dotu "Hotulanus" biedriem, lai minimizētu juridiskos riskus 2026. gadā?
A.B.: Mans padoms ir vienkāršs: Investējiet t.s., darījuma arhitektūrā pirms darījuma uzsākšanas. Viena advokāta darba stunda līguma sagatavošanas un partnera pārbaudes posmā ir būtiski lētāka neskaitāmas tiesas sēdes dienas, kad nauda jau ir, iespējams, zaudēta un nu to tiek mēģināts atgūt. Izmantojiet Eiropas pieredzi: ierakstiet šķīrējtiesas klauzulas, skaidri fiksējiet faktisko vadītāju atbildību un vienmēr veiciet padziļinātu pārbaudi tiem, kam uzticat savus aktīvus. Biznesā uzticēšanās ir laba lieta, bet pārbaudāma uzticēšanās ir izdzīvošanas garantija.
A.J.: Paldies, Andri! Tas bija maksimāli saturīgi. Esmu pārliecināts, ka jūsu ieteikumi palīdzēs daudziem mūsu kluba biedriem izvairīties no dārgām kļūdām.